Šūnu komunikācija mūsdienās pastāv visās cilvēka dzīves sfērās. Mobilo sakaru operatori uz dzīvojamo ēku vai izglītības iestāžu jumtiem uzstāda arvien vairāk radio signālu antenu raidītāju. Tas uztrauc daudzus cilvēkus, jo šo antenu ietekme uz veselību tiek uzskatīta par diezgan negatīvu. Uz jautājumu, vai tas tā ir, var atbildēt nozares eksperti.
Kaitējums mobilajiem sakariem
Uzstādot mobilos torņus tālākām vietām, ievērojams efekts netiks novērots, jo elektromagnētiskie lauki atrodas visur, kur atrodas mobilie tālruņi. Ekspozīcijas līmenis šiem laukiem ir aptuveni vienāds 2 metru attālumā no tālruņa un 150 metru attālumā no antenas. Tomēr torņa klātbūtnē tieši pretī dzīvojamās ēkas logam un uz to vērstajam starojumam ķermeņa slodze vēl vairāk palielinās.
Bērni un veci cilvēki ir visneaizsargātākie pret elektromagnētiskā starojuma negatīvo ietekmi.
Eksperti veica šādu eksperimentu: novedot mobilo tālruni pie auss, viņi izmēra subjekta smadzeņu bioelektrisko aktivitāti. Smadzenes nereaģēja uz izslēgto mobilo tālruni - tomēr ieslēgtais tālrunis uzreiz palielināja smadzeņu uzbudināmību un noteica ritmu, kādā darbojas elektromagnētiskais starojums. Šajā sakarā eksperti izdarīja secinājumu, kurā viņi korelēja augsta asinsspiediena, cukura diabēta, miega traucējumu, galvassāpju un reiboņa klātbūtni ar elektromagnētisko lauku klātbūtni ap cilvēkiem.
Bīstami vai ne?
Pēc ekspertu domām, pareizi uzstādītas retranslācijas antenas mobilajiem sakariem ir drošas, jo to jauda nepārsniedz vairākus desmitus vatu, savukārt televīzijas torņos ir daudz lielāks starojums. Eksperti apgalvo, ka problēma nav mobilo signālu raidītājos, bet gan ar pārāk biežu un intensīvu mobilo tālruņu lietošanu. Pašas releju stacijas nerada draudus, ja to elektromagnētiskā starojuma līmenis ir maksimāli pieļaujamais.
Pastāvīga mobilo tālruņu ļaunprātīga izmantošana ievērojami palielina elektromagnētiskā starojuma devu.
Turklāt katrai mobilo sakaru atkārtotajai antenai uz pieciem gadiem jābūt savai sanitārajai pasei, ko sastādījusi sanitārā un epidemioloģiskā dienesta iestāde. Attālums no antenas līdz dzīvojamām telpām nav noteikts tiesību aktos, tomēr raidītāja izstarotajam signālam nekādā gadījumā nevajadzētu pārsniegt noteiktos standartus. Tās elektromagnētiskā starojuma līmeni varat pārbaudīt ar pilsētas sanitārās un epidemioloģiskās stacijas vai operatora uzņēmuma pārstāvju palīdzību, kas uzstādīja antenu.