GSM ir digitālo mobilo sakaru standarts, kas mūsdienās ir viens no visplašāk izmantotajiem. To atbalsta liels skaits operatoru, un tas īsteno radiofrekvenču pārraidi noteiktā diapazonā, ļaujot veikt balss zvanus lielos attālumos.
Vēsture un izmantošana
Standarts savu nosaukumu ieguva par godu uzņēmumu grupai, kas izstrādāja Groupe Special Mobile standartu. Pēc tam šī grupa tika pārdēvēta par Globālo mobilo sakaru sistēmu. Standarta izstrāde sākās 1982. gadā, kad vairākas Eiropas telefona kompānijas apvienojās, lai izveidotu vienotu mobilo sakaru sistēmu, kas visā Eiropā ļautu zvanīt pa noteiktu 900 MHz frekvenci. Pēc šī uzdevuma īstenošanas standarts tika sertificēts 1991. gadā un izplatījās visā pasaulē.
Mūsdienās GSM atbalsta ne tikai balss sakaru pakalpojumus, bet arī pakešdatu (GPRS) pakalpojumus internetā. Īsu īsziņu (SMS) un faksimila datu apmaiņa tiek realizēta arī uz GSM bāzes.
GSM ļauj noteikt zvana numuru, pāradresāciju citam abonentam, konferences zvanus (3 vai vairāk abonentus) un balss pastu.
Standarta priekšrocības un trūkumi
GSM ļauj izveidot kompaktus radio moduļus, kas ir ievērojami vieglāki un mazāki nekā lielākā daļa analogo tīklu. Šīs pieejas ieviešana tiek panākta, pateicoties datu pārraides ieviešanas struktūrai uz radio torņu rēķina, t.i. bāzes stacijas, analizējot abonentu signālus.
Tīkls nodrošina arī pietiekami augstu sakaru kvalitāti GSM torņu pārklājuma rādiusā. Tīkls ir ietilpīgāks, kas nodrošina tīkla vienlaicīgu izmantošanu lielam skaitam abonentu. Tādējādi tiek panākts relatīvi neliels radio signāla traucējumu daudzums.
GSM ir laba aizsardzība pret noklausīšanos, izmantojot signālu šifrēšanas algoritmus. Liela priekšrocība ir viesabonēšanas iespēja, kas ļauj abonentam pārvietoties visā pasaulē, nemainot operatoru vai tālruņa numuru.
Tīklam ir arī daži trūkumi. Pirmkārt, GSM ir pakļauts runas traucējumiem digitālās apstrādes un signāla pārraides dēļ uz starpstaciju. Otrkārt, ir ierobežots viena torņa pārklājums, kas ir ne vairāk kā 120 km, izmantojot pastiprinātājus un atsevišķas virziena antenas.
Lai izveidotu tīklu, ir nepieciešams vairāk raidītāju un tehnoloģiju nekā citu standartu (piemēram, AMPS) tīklos.
Lielākajā daļā valstu GSM tiek aizstāts ar CDMA standartu, kam ir dažas priekšrocības salīdzinājumā ar GSM. Piemēram, izmantojot CDMA, ir iespējams panākt ātrāku datu pārraidi, kas uzlabo sakaru kvalitāti un ļauj ātrāk un ātrāk strādāt internetā, pateicoties lielākam un jaudīgākam kanālam.
