Mūsdienās savs mobilais tālrunis vairs nav nekas pārdabisks, un cilvēks ar vidējiem ienākumiem var atļauties izmantot šo ierīci. Bet ne tik sen ne visiem planētas iedzīvotājiem bija mobilie tālruņi. Tos veiksmīgi aizstāja peidžeri.
Peidžers ir ierīce, kas spēj saņemt īsziņas no operatora, ar kuru tā strādā. Katram tīkla peidžerim ir savs numurs. Šis numurs ir ierīces unikālais identifikators un ļauj nosūtīt ziņojumu konkrētam abonentam.
Atšķirībā no mobilā tālruņa vai viedtālruņa, un tāpēc abonents ir spiests izmantot tā paša pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus. Pēc tam lielākā daļa uzņēmumu, kas sniedz sakaru pakalpojumus, ir iemācījušies atjaunot lietotāju ierīces, lai piesaistītu vairāk abonentu no citiem tīkliem.
Galvenais peidžeru komunikācijas trūkums ir nespēja jebkādā veidā reaģēt uz saņemto ziņojumu. Rezultātā nav pilnīgi skaidrs, vai abonents ir saņēmis svarīgu informāciju, vai arī tas palika nepamanīts. Turklāt bieži ir morāli grūti sazināties ar zvanu centra operatoriem un sniegt viņiem personisku informāciju. Jebkura informācija. Tomēr, attīstoties internetam un palielinoties mobilo tālruņu skaitam, tika ieviestas tehnoloģijas, kas ļauj e-pastu vai īsziņas saņemt peidžerī.
Mūsdienās peidžeri tiek izmantoti reti, taču šī tehnoloģija ir guvusi jaunu attīstību automašīnu signalizācijas un drošības sistēmās. Uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus šajā tirgū 90. gados, beidza pastāvēt. Tomēr joprojām ir vairāki lieli operatori, kas turpina strādāt šajā virzienā.
