Ir pagājuši laiki, kad mobilais tālrunis bija luksusa prece. Lielākajai daļai no mums ir mobilais tālrunis vai viedtālrunis vai pat divi vai trīs. Savukārt mobilo tālruņu ražotāji ražo ne tikai arvien modernākus viedtālruņu modeļus, bet arī tālruņus, kas paredzēti noteiktiem patērētāju veidiem.
Vai bērnam, kurš apmeklē bērnudārzu vai pamatskolu, ir nepieciešams tālrunis? Acīmredzot daudzās situācijās vecāki būs mierīgāki, ja būs iespēja piezvanīt un dzirdēt, ka ar bērnu viss ir kārtībā. Šādiem bērniem ir paredzēti tālruņi rotaļlietu veidā ar programmējamām pogām un iespēju vecāku kontrolēt ierīci un SIM karti.
Vismazāko lietotāju tālruņi ir spilgtas krāsas korpusos, kas līdzinās bērnu rotaļlietām. Viņiem parasti ir minimālais pogu skaits (paņemiet un noliekiet klausuli, programmējams, lai izsauktu noteiktus pogu numurus). Bērnu mobilais tālrunis var noraidīt zvanus un īsziņas no trešo pušu numuriem, vecāki arī ar kāda cita SIM karti var kontrolēt bērna zvanu ilgumu, vingrināt audio vadību, bloķēt viņa darbu uz nepieciešamo laika periodu. Tādējādi mēs varam teikt, ka tālrunis ir paredzēts saziņai starp vecākiem un viņu bērnu, kad viņš atrodas bērnudārzā, skolā, prom vai ar aukli. Tālruņa trūkumi pašiem mazākajiem ir mazā modeļu izvēle, sarežģīta tālruņa programmēšana, ja modelim nav ekrāna, kā arī pārmērīga cena.
Alternatīva īpašam bērnu mobilajam tālrunim ir lētākais parasta mobilā tālruņa modelis. Protams, bērnam būs interesantāk izmantot šādu tālruni, jo sociālais loks nebūs tik ierobežots, un iespēja klausīties mūziku, fotografēt, spēlēt spēles ir pieejama lielākajā daļā lēto mobilo tālruņu, tāpēc studentam ir vēlams lēts parastais tālrunis, nevis tālrunis rotaļlietu formā. Bet lielākā daļa neiesaka bērniem dārgus mobilos tālruņus vai viedtālruņus, jo risks bērna veselībai un dzīvībai ir pārāk liels, ja kādam šī lieta glaimo.
