Izvēloties kameru, bieži var redzēt marķējumus, kas norāda uz optiskās vai digitālās tālummaiņas klātbūtni. Neskatoties uz to, ka šīs tehnoloģijas mērķis ir vienāds, darbības princips un kvalitāte attēla palielināšanas divu veidu izvadē ir radikāli atšķirīga.
Termins tālummaiņa nāk no angļu valodas darbības vārda tālummaiņa, kas burtiski nozīmē "attēla palielināšana". Izvēloties kameru, daudzi vadās pēc matricas pikseļu skaita, lai gan šis rādītājs nav galvenais. Tāpat kā pirms gadu desmitiem, arī attēla kvalitātē dominējošais faktors joprojām ir optika.
Optiskā tālummaiņa
Optiskā tālummaiņa ir veids, kā tuvināt objektu ar objektīvu sistēmu, tāpēc to tā sauc. Fotoattēlu optiskā tālummaiņa pastāv jau vairāk nekā pusgadsimtu, un attēla palielināšanas kvalitatīvais efekts tiek panākts, izmantojot īpašu ierīci, ko sauc par tālummaiņu, kas ir sarežģīta optiskā sistēma ar iespēju mainīt fokusu, izmantojot vairākus objektīvus. Objekta palielināšana, izmantojot tālummaiņas objektīvu, palīdz iegūt attēlu izejā, nezaudējot kvalitāti. Ir divu veidu tālummaiņa: ar manuālu mehānisku fokusēšanu vai ar automātisku fokusa regulēšanu, kas ir ērti amatieru fotografēšanai, bet ir bezjēdzīgi, veidojot profesionālu attēlu, piemēram, makro režīmā. Autofokuss nenodrošina lielu asumu, fotografējot objektu vairākkārtīgi optiski tuvinot. Īsāk sakot, kamerās ar autofokusu palielinājums parasti ir ne vairāk kā trīs reizes, savukārt, izmantojot mehānisko tālummaiņu, objektu var tuvināt vairāk nekā desmit reizes. Biežākais kameru trūkums ar manuālo fokusu un tālummaiņu (optisko tālummaiņu) ir putekļu risks nokļūt objektīvā.
Izvēloties fotografēšanas aprīkojumu ar digitālo tālummaiņu, ir nepieciešams vidusceļš starp matricas megapikseļu skaitu un tālummaiņas objektīva tālummaiņu, jo pat ar nulles un piecreiz lielāku tālummaiņu attēls tiek fiksēts ar tādu pašu megapikseļu skaitu.
Digitālā tālummaiņa
Digitālās tālummaiņas definīcija nāca līdz ar kompakto digitālo fotokameru izplatību, kuras tautā sauca par "ziepju kastēm". Digitālā tālummaiņa nav saistīta ar objekta tuvošanos, jo displejā redzamais attēls tiek izstiepts tikai, izmantojot kameras matricu, kas ir kadrēšanas metode ar ievērojamu kvalitātes zudumu.
Reklāmā par kamerām vai sīkrīkiem ar kameru bieži var pieminēt trīs vai piecas reizes lielāku digitālo tālummaiņu. Tas ir paradokss, taču šī funkcija visbiežāk ir bezjēdzīga, jo 5x digitālā tālummaiņa vairākas reizes samazina asumu.
Izmantojot digitālo tālummaiņu, attēls zaudē asumu, jo fokusēšanas šajā gadījumā vienkārši nav, jo fokusēšanu un fokusēšanu var veikt tikai tad, ja kamerai ir papildu optiskā sistēma. Parasti digitālās tālummaiņas izmantošana ir pamatota, lai objektu palielinātu ne vairāk kā par 40-50%, jo ar lielāku tālummaiņu attēla skaidrība būs ļoti zema.
