Vārds "lāzers" un šīs ierīces darbības princips ir zināms cilvēkiem. Cieši saistīts vārds "masieris" ir daudz mazāk pazīstams. Tas ir angļu valodas definīcijas "Mikroviļņu pastiprināšana ar stimulētu izstarojumu" vārdu pirmo burtu saīsinājums, kas nozīmē "mikroviļņu pastiprināšana, izmantojot stimulētu starojumu". Tas ir, atšķirībā no lāzera, kas izstaro gaismu, līdzīga dizaina masieris izstaro mikroviļņu starus.
Pirmo reizi šādu ierīci padomju un amerikāņu fiziķi izstrādāja 1954. gadā. Pēc tam zinātniekiem A. Prohorovam, N. Basovam un C. Taunsam par to tika piešķirta Nobela prēmija.
Ilgu laiku masieris neatrada praktisku pielietojumu, jo tā darbībai bija nepieciešami skarbi apstākļi: vakuums un ļoti zema temperatūra (tuvu absolūtai nullei). Turklāt pat šajos apstākļos masiera jauda bija daudz mazāka nekā lāzera jauda. Tomēr nesen Lielbritānijas Nacionālās fizikas laboratorijas fiziķi ir izstrādājuši masera modeli, kas var darboties istabas temperatūrā un spiedienā.
Viņu darbs balstījās uz Japānas zinātnieku pētījumiem, kuri 20. gadsimta beigās veica eksperimentus, ar lāzeru apstarojot organisko savienojumu pentacēnu. Viņi atklāja, ka, iedarbojoties uz lāzera stariem, vielas molekulas var darboties kā masieris. Tā kā japāņu pētniekus interesēja cits jautājums (neitronu izkliede), viņi nepiešķīra nozīmi atklātajai parādībai. Briti, atraduši šo eksperimentu aprakstu, nolēma pievienot pentacēnu citai organiskai vielai, lai iegūtu kristālus, kas ir līdzīgi tiem, ko izmanto lāzeros. Pēc virknes neveiksmju tika izvēlēti vajadzīgās formas un krāsas kristāli. Pētnieki tos ievietoja caurspīdīgos safīra gredzenos, pēc tam, ievietojot iegūto struktūru rezonatorā, viņi tos apstaroja ar lāzeru. Iegūtais rezultāts ir pārspējis mežonīgākās cerības.
Lāzera stars pentacēna molekulas noveda ierosinātā (nestabilā) stāvoklī. Molekulu reversās pārejas laikā uz stabilu stāvokli izveidojās mikroviļņu stars, kas pēc intensitātes neizmērojami pārspēja iepriekšējo maseru modeļu radītos starus. "Saņemtais signāls bija simts miljonu reižu jaudīgāks nekā esošie masieri," sacīja fiziķis Marks Oksborns, kurš vadīja šos eksperimentus. Ierīce, kuru saņēmuši briti, ir ārkārtīgi daudzsološa, lai gan tās uzlabošana prasa daudz pūļu. Tagad Oxborrow masieris ģenerē tikai ļoti īslaicīgus impulsus ar plašu viļņu diapazonu. Ja ir iespējams panākt, lai tas darbotos pastāvīgi, turklāt šaurākā viļņu garuma diapazonā, masieris atradīs ļoti plašu pielietojumu dažādās zinātnes un tehnikas jomās.
